Translate

pirmdiena, 2015. gada 10. augusts

Grāmata: Salla Simuka (Sniegbaltītes triloģija) "Melna kā ogle" (3. grāmata)

Triloģijas trešās grāmatas lapaspuses ir pārlasītas un aizvērtas ciet. Spriedze arī šīs grāmatas scenāriju nav pametušas.

Bet tagad par pašu grāmatu :)

Autors: Salla Simuka
Nosaukums: Melna kā ogle
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
Lpp: 176



Grāmatas sirds: saturs :) 

Lumiki, dzīvojot parastu pusaudžu dzīvi, nespēj atbrīvoties no pagātnes rēgiem, cilvēkiem, atmiņām. Tuvojoties Ziemassvētkiem, Tamperes mākslas skolas audzēkņi kārtīgi gatavojas skandalozam iestudējumam, kura pamatā ir Sniegbaltītes pasakas tēma. Galvenā loma šajā izrādē ir piešķirta kam gan citam kā vien Lumiki. Mēģinājuma procesā Lumiki izbauda satraucošas emocijas, kas reizēm intriģē, bet tajā pašā laikā biedē. Bet tas vēl nav viss. 

Citāts: 

" Es tevi  vēroju.
  Es tevi vēroju tev to nezinot. Katru tavu kustību, katru izteiksmi. Tev šķiet, ka esi neredzama un nepamanāma, bet man ir zināms katrs tavs solis.
  Pazīstu tevi labāk nekā jebkurš cits.
  Pazīstu tevi labāk, nekā tu pazīsti pati sevi.
  Zinu par tevi VISU. "

Negaidīti tiek saņemta vēstule. Slepenais pielūdzējs?! Pagātnes šausmas?! Neaizmirsta mīlestība?! 

Citāts: 

" (vēstules teksts)

Vai pārdomāji? Tev ir divas iespējas, Lumiki. Vai nu tūlīt pat nāc laukā, vai arī Anna Sofija būs mirusi vēl pirms rītausmas. Vai varbūt tu vēlies viņas nāvi? Ja tā, labprāt to izdarīšu. Bet tikai tevis dēļ, mana dārgā."

Viņš nāk klajā ar bīstamu šantāžu- pakļaujies manām prasībām vai pirmizrāde var pārvērsties par baisāko notikumu pilsētā- asinsstindzinošu. Kas ir šis mistiskais tēls?! Kā paspēt, lai nenotiek šausminošākais? Kā rīkoties? Un vai Lumiki paspēs? 

Pārējos notikumus droši meklē grāmatas lapaspusēs :) To vēl ir ļoti daudz :) 





pirmdiena, 2015. gada 25. maijs

Grāmata: Salla Simuka (Sniegbaltītes triloģija) " Balta kā sniegs". (2. grāmata )


Otrās triloģijas grāmatas pēdējās lapaspuses ir sasniegtas. Uzreiz rodas ikvienam jautājums: " Vai tā ir pārspējusi pirmo grāmatu? " Atbilde būs šāda- gaidīju vēl spriedzes pārbagātāku turpinājumu, bet saņēmu mazu atelpu no pirmā izdevuma. Spriedze bija, notikums bija, sekošana ik lapaspusei bija,  bet tik labi interesi un "action" noturēt  nespēja kā pirmajā grāmatā.  Bet tas nenozīmē, ka grāmata nav lasīšanas vērta. IR VĒRTS IZLASĪT. 

Bet tagad par pašu grāmatu :)

Autors: Salla Simuka
Nosaukums: Balta kā sniegs
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
Lpp: 208


Grāmatas sirds- saturs :) 

Lumiki no visas sirds vēlas aizmirst piedzīvotos nesenās pagātnes notikumus- pakaļdzīšanos, naudas atmazgāšanu, asins stindzinošus skatus. Prāga būs šī miera osta, kur atpūsties, izslēgt prātu un vienkārši baudīt dzīvi. Bet vai tas būs tik vienkārši?! 
Lumiki nespēj atvilkt elpu, kad atkal tiek ievilkta jaunu notikumu virpulī. Prāgā Lumiki nejauši atrod kāda dvēseles un asins radiniece. Ģērbusies sniegbaltās drānās, tā ar baiļu pilnu skatienu apgalvo, ka ir Lumiki māsa. 


Citāts: 

" Ja Lenka bija tēva meita un ja viss Lenkas stāstītais bija patiesība, Lumiki par savu tēvu zināja gaužām maz. Bet vai bērni jebkad pilnībā pazīst savus vecākus? Patiesi, līdz pat dziļākajai būtībai? "

 MĀSA- Lenka. Vai tiešām?! Ticēt vai nē?! Iemīlēt vai atgrūst?! Vecāki- vai viņi būtu tik neganti melojuši? Bet ne tikai šādi jautājumi stāsta ietvaros mocīs Lumiki galvu un sirdi. 

Citāts:

" Intervija un nāve vienā dienā. Lumiki nojauta, ka tā nevar būt sagadīšanās."

Pēkšņi satikta un itkā iepazīta māsa, baisa kristīgā sekta, atklājumi, TV sižeta prioritāte, kas gatava pazudināt vairākas cilvēku dzīvības, masu pašnāvības, pakaļdzīšanās, manipulācija ar cilvēkiem, baisa lūkošanās nāvei tieši sejā, liesmas... Vai tas tiešām atkal notiek ar Lumiki?! JĀ un kā vēl notiek! 

Citāts:

"Lumiki vēl nekad nebija bijusi tik tuvu savam vajātājam. Un arī tagad labprātāk nebūtu bijusi. Viņa redzēja,kā vīrietis ar vienu roku čamdās gar līmlentes rulli. Droši vien viņa mērķis bija aizlīmēt viņai muti, sasaistīt roku locītavas un potītes un tad aizbraukt kaut kur no cilvēku masām, lai izdarītu to, ko nu viņš grasījās darīt."

Bet pārējās intrigas un spraigos notikumus droši meklē grāmatas lapaspusēs :) 


ceturtdiena, 2015. gada 7. maijs

Grāmata: Salla Simuka (Sniegbaltītes triloģija) " Sārta kā asinis". (1. grāmata)

Grāmata: Salla Simuka (Sniegbaltītes triloģija) " Sārta kā asinis". 

Ir bijis pārāk liels klusums no manis. Bet esmu atgriezusies: tikpat jauna,tikpat forša un radoša :) 

Daudz esmu šajā laikā lasījusi visdažādāko literatūru :) Šobrīd manās rokās ir izlasīta pirmā grāmata no somu slavenās rakstnieces Sallas Simukas Sniegbaltītes triloģijas pirmā grāmata "Sārta kā asinis". Ik pa mirkli grāmatā parādās iezīmes,citāti no Brāļu Grimmu pasakas "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.". 

Autors: Salla Simuka
Nosaukums: Sārta kā asinis
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
Lpp: 256


Kas man lika izvēlēties tieši šo grāmatu no visām citām grāmatnīcas plauktā? :)

Pirmais mani piesaistīja: grāmatas dizains. Melni gaišās toņu spēles papildinātas ar sārtiem, stilizētiem asins traipiem. Bet visvairāk mani piesaistīja lapaspušu maliņu krāsa- sarkana. Nešķirstot grāmatu,liekas,ka pilnīgi visas lapaspuses ( arī to iekšiene) ir sārtas- tik sārtas kā asinis. 

Grāmatas sirds- saturs :)

Atverot pirmās lapaspuses,radās intriga- vai grāmatas saturs būs tikpat baudāms kā tās dizains?  Intriga turpinājās ikvienā lapaspusē, jo par grāmatu nekas nebija iepriekš dzirdēts. 

Pirmās lapaspuses citāts: 

" Šobrīd baltumā ik mirkli parādījās arvien vairāk sarkanā. Tas izpletās, iekaroja laukumu, lavījās tālāk pa sniegpārslai vien, savā ceļā tās iekrāsodama. Daļa sarkanā bija nošķiedusi tuvumā esošo sniegu sarkaniem punktiņiem. Tie bija tik košā krāsā, ka noteikti būtu savu sarkanumu izklieguši, ja spētu izdvest skaņu."

Jau ar pirmo lapaspusi autore uzjundī lasītājam domas uz spriedzes pilnu, interesantu, aizraujošu, bīstamu notikumu virkni- asinis, salts sniegs,baiss notikums. 

Viss stāsts grozās ap somu pusaudžu meiteni- Lumiki. Maza, neitrāla, skolā itkā nepamanāma,bet tomēr visi par viņas eksistenci zin. Audzēkne,kura copē desmitniekus tiklab fizikā kā arī filozofijā. Meitene,kura vienmēr ēd vienatnē, bet neizskatās vientuļi. Ik rīta rituāls, ieslīdēt Neizpratne?! Nelāgs sapnis no kā nevar pamosties?! Mirāža?! NĒ- īsta realitāte te un tagad. 

Lumiki dzīves moto ir nebāzt degunu svešās darīšanās- bet riņķī esošie notikumi ievelk meiteni vēl dziļāk baisu noziegumu virknē. Pakaļdzīšanās, narkobandas pasaku balle, izliktas lamatas, stindzinoši notikumi- šāda pārvērtās Lumiki ikdiena. 

Plāns ir kā atšķetināt šo visu- vai tas izdosies vai nē, to meklē grāmatas lapaspusēs :) 

Kādu lasītāju auditoriju ieinteresēs grāmata? :) 

Grāmata ieintriģēs gan pusaudžus, gan pieaugušos, kuriem patīk viegla un ātri lasāma literatūra, kas aizrauj ar saviem spriedzes notikumiem. Lasot grāmatu, piemīt spēja nolikt grāmatu uz plauktiņa tikai tad, kad tā ir izlasīta :) Ne par velti tā ir ieguvusi popularitāti gan Somijā, gan visā pasaulē. Iesaku izlasīt :)

Daži grāmatas citāti intrigai :) 

"Viņa paskatījās uz laboratorijas grīdu, kur bija pamanījusi sarkanbrūnus traipus. Tad nopētīja banknotes stūri,kas bija tikpat sarkanbrūns. Tai pašā mirklī Lumiki zināja, kas traucējoši ož laboratorijā. Vecu asiņu smaka. "

"Sals plosīja plaušas,kerzu zoles slīdēja uz ledainā celiņa. Lumiki paspēja paskatīties atpakaļ tik daudz, lai pamanītu busiņā sēžam divus vīriešus. Arī viņi bija aizseguši sejas tā,ka redzamas tikai acis. Tā pati kompānija. "

Bet pārējos spriedzes notikumus meklē grāmatas lapaspusēs :)



                             




trešdiena, 2014. gada 30. aprīlis

MARIONETE ( mana dzejiskā izpausme)



Nesen mājās atradu vecu veco savu dzejoļu burtnīcu. Ah, domāju, ka sen jau tā izčabējusi, bet tomēr tā svētīgi bija atradusies starp tām laika mīļākajām grāmatām. Tik nostalģiska sajūta iekšā radās. Uzausa atmiņas, bet pārsvarā skumīgās. Kā jau daudziem, lai kaut kas taptu ir kaut kas jāzaudē. Arī manas rindas radās brīdī, kad iekšēji likās , ka viss ir sabrucis...  Brīdī, kad likās, ka nekam nav jēga.. Bet šobrīd, lasot " Marionetes "  rindas, saku droši: " BIJA JĒGA!" Sniedzu jums daļu no sevis, jo ik rindā zem " puķēm" un zem tekstiem ir maza vai pat liela sāpe, meklējumi, cerības...

MARIONETE


Pilsēta vēl ietinusies nakts palagos-
Tik tumšos un netīros,
Vienmēr noziegumu pilnajos,
Peļķu netīrumu aptraipītajos,
Nelaimē kliedzošo siržu skartajos,
Asaru pārplūdušajos,
Klaiņojošu dvēseļu pilnajos,
Pazudušu cerību un izlietu asiņu notašķītajos,
Ļaunuma pārbagātajos, 
Ak, šajos nolādētajos nakts palagos.
Pilsēta trīc un, patrepē paslēpusies, gaida,
Gaida gaismas ielīstošo palīdzību,
Palīdzību, kas ar negaidīti spertajiem soļiem,
Ar varenības sajūsmu,
Ar siltuma un miera pārbagāto elpu, 
Prom trieks šos nakts tumšos palagus.
Pilsēta vēljoprojām gaida,
Gaida savu atdzimšanu, 
Savu sirdspukstu dzirdamo ritmu,
Savu brīvību.
Spalgs kliedziens pārsteidz pilsētu.
Sācies- viss beidzot ir sācies.
Pilsētu sasniegusi uzvaras alkstošā bulta.
Gaismas stara bulta.
Tā nesavtīgi triecas ik paksī,
Ik katrā patrepē,
Ik katrā nakts palagu pārklātajā sirdī.
Tumsības kliedzieni pazūd nebūtībā.
Tik nevaldāmi košs, 
Smaidu pārbagāts,
Sirsnības, cilvēcības un brīvības pils starojums pāršalc pār pilsētu.
Nakts palagi sāk palēnām pazust.
Tik viena noklīdusi dvēsele mokās.
Viņa- marionete.
Tā tērpta nakts tumšajos un nežēlības pilnajos palagos.
Palagos, kas atklāj brūces-
Dziļas un stindzinoši baisas,
Neizlēmības un neizpratnes pilnas,
Sava Es meklējuma brūces,
Savas brīvības sapņu brūces.
Viņas miesa ir pārbāgāta,
Pārbagāta ar lentēs iekārtiem āķiem.
Āķiem, kas triekti marionetes tukšajā miesā,
Tukšajā dvēselē.
Un atkal kāda roka tiecas pēc sāpju skartās,
Uz zemes nomestās lentes,
Kuru raujot plēš,
Kas padziļina miesā esošās brūces.
Bet marionete tik cieš,
Cieš katru miesas plēsienu un rāvienu,
Cieš, jo dvēsele un pašas Es pazudis.
Pazudusi gan griba,
Gan spēks, kas liktu pretoties,
Ik mirkli, ik sekundi,
Kas mazāk ciest tai liktu.
Bet viņa nespēj.
Viņa pakļaujas apkārtējiem,
Ļauj tiem izlemt ikkatru viņas soli,
Ikvienu vēlmi,
Ikvienu viņas sapņu lidojumu.
Un marionete pakļaujas,
Jo domā- tā vieglāk,
Tā ērtāk,
Tā pareizāk. 
Bet ikviens neizbēgamais, sāpju plosošais āķu rāviens,
Liek celties un meklēt.
Meklēt to pazudušo,
To spēku, kas glābtu no āķu sāpošajām skavām.
No pakļāvības ikviena vēlmēm.
Liek meklēt brīvību.
Brīvību,
Ak svēto brīvību- savējo.
Bet nespēks,
Gribas trūkums
Un kārdinošais pakļaušanās spēks
Marioneti velk savos tumšajos pinekļos,
Savās mūžīgajās skavās,
Kas turēs ieslodzījumā viņu ik mirkli,
Kas liks padoties ikviena cita vēlmēm,
Sapņiem,emocijām, aizmirstot par savējām.
Tā vienmēr paliks apkārtējiem nolemtā,
Vienmēr padevīgā,
Nakts tumšajos palagos tītā
Neizlēmības brūču skartā,
Viņa - marionete.

/  Eva  /


Bet, ja jau burtnīciņa, tad jau ne tikai viena lapa tika aizpildīta.. Pacietība tiek vēlēta Jums un drīz arī citas lapas nāks gaismā arī šeit...





ceturtdiena, 2013. gada 11. jūlijs

Daru pati: Polimērmāla auskariņi (FIMO).

Brīvs laiks, brīvs brīdis- šādas ekstras  ne vienmēr var viegli iegūt, bet , ja tomēr sanāk, tad jāizmanto pēc sirds patikas.

Savos brīvajos brīžos visbiežāk taisu kādu rokdarbu vai arī lasu. Šoreiz būs ieskats vienos no maniem pirmajiem Fimo darbiņiem. 

Bet dažiem radīsies jautājums: Kas tad īsti ir tas Fimo, ko tik daudzi slavē un iesaka izmantot?!


No pirmā uzmetiena Fimo izskatās pēc mums bērnībā plaši izmantotā plastilīna. Un melots nebūs. Fimo ir kas līdzīgs, tikai papildus mīcīšanas, krāsu bagātības funkcijām, tas pie augstas temperatūras sacietē. Tādēļ arī materiālu izmanto dažnedažādāko priekšmetu izveidei. Piemēram: auskaru, rokassprādžu, mazu figūriņu, nagu dizaina dekoriņu, pogu utt. izveidei. 

Pamācība: 

Kā izveidot kādu sev tīkamu materiālu no Fimo:

  1. No sev izvēlētā Fimo veidošanas masas izveido sev tīkamo figūriņu vai priekšmetu.
  2. Novieto izgatavoto priekšmetu uz cepamā papīra vai uz stikla paplātes un ieliec cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 110 C. Modelēšanas masu karsē 30 minūtes. Izņemot to ārā, nebrīnāties, ka masa vēl ir mīksta. Masa sacietē pēc atdzišanas. 
  3. Modelēšanas masu nevajadzētu karsēt lielākos grādos par 110 C. Pašai ir gadījies to pārkāpt: un rezultāts apbēdina: brūni sacepti pleķi. 
Un lūk, kas man beigās sanāca no sava izmēģinājuma un pirmās iepazīšanās ar Fimo masu. 



Pūcītes sanāca kā vēlējos. Koši, interesanti, vidēji viegli. Ja iepatikās un vēlies sev tādus, tad droši dod ziņu. 


Kazenītes diemžēl mani apbēdināja. Pirms ielikšanas izskatījās daudz labāk, bet nekas, "pirmos kaķīšus "vienmēr slīcina. 



Košas krāsas manos rokdarbos tiek izmantotas visvairāk. Lai mūsu ikdiena kļūtu spilgtāka un kāptu pāri ikdienas pelēkumam. 

Visi šie auskariņi ir pieejami :) Droši dod ziņu, ja iepatikās. 

Tāds sanāca mans pirmais randiņš ar Fimo materiālu. Veiksmi arī Jums. Kā slazdā iekrīt, tā no tā ārā netiek: tā man ir ar Fimo. Vēlme radīt ir liela . Veiksmi un lai radoša Jums diena.

Vērtības: vārda skaidrojums meklējams tikai vārdnīcā vai pamanāms arī realitātē?!

Ikdiena.. mums katram tā ir savādāka.
Citam tā sākas ar bezgalīgu staipīšanos pa gultu līdz pusdienas laikam, bet tāpat seko teikumi: " Ah, kā man gribās gulēt".
Citam tā sākās jau pie pirmajiem saules stariem ar steidzīgi iemalkotu kafijas malku, kas parasti izmet maģiskā metamkauliņa 2 variantu variāciju: vai nu ātrumā tiks apdedzināta mēle ar karsto dziru vai iepriekšējā vakarā gludinātā, vienīgā baltā darba blūze sāks rotāties ar rīta kafijas traipiem.
Cits piecelsies un uzreiz pievērsīsies vakardienas iesāktajam akūtajam darba jautājumam, problēmai.

Cik atšķirīga ir mūsu ikdiena, tik atšķirīgs ir skatījums uz mūsu acīs un sirdī esošajām vērtībām, kas mūs veido atšķirīgākus no citiem.



Kas gan ir šī vērtība?!  Vērtība: Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml. Pie vērtību skaidrojuma parādās atslēgas vārdi: garīgums, kultūra, morāle. Manā skatījumā un izpratnē vērtība ir priekšmets, notikums, cilvēks utt. ,kas ir manā skatījumā un manā dzīvē sasniedzis augstāko novērtējuma pakāpi. Bet kā jau tiku minējusi : reizēm mums ar vērtībām ir tāpat kā ar hobijiem- ikkatram no mums vērtību slieksnis ir atšķirīgs. Citam vērtība būs beidzot iegādāta sen kārotā dārgā mašīna, bet citam vērtība būs ik rītu samīļot sev tuvos līdzās. 

Agrāk, kad vēl baudīju vēsā mierā cukurgailīšu bērnības priekus, par vērtību daudzi uzskatīja deficītlietas vai arī tās "maģiskās" importa lietas. Ikvienam, manuprāt, bērnība asociējas ar daudzajiem teikumiem un lūgumiem vecākiem: "Mammu es arī vēlos to un to". Materiālā pasaule mums bija vērtību skalas augšgalā. Un nekas nav mainījies. Nostalģiskie teikumi : "Mammu es vēlos, es gribu" ir šodienas bērnu vērtību skalas augšgalā.  Daudzas lietas bija kā neaizsniedzams ābeļzars ar koši sārtiem āboliem: roka bērnībā tiecās , tiecās un tiecās, bet laikam ejot vēlme samazinājās, jo vērtības mainījās .
Laikam ejot arī es un mans skatījums uz tā saucamajām vērtībām mainījās. Garīgas, nesataustāmas lietas (vai tā maz tās nosaukt var) tika celtas uz augstākā pjedestāla.


  • Ik rīta buča  (es zinu, ka tā mani, sasodīto miegamici, piecels, bet es to gaidu kaut 4,5 vai 6 no rīta, bet ik rītu gaidu, jo zinu, ka sagaidīšu)
  • Spēja piezvanīt mammai  un pateikt: "Mammu es Tevi mīlu". Un pateikt to ne tikai Māmiņdienā, bet ik mirkli.
  • Spēja aizbraukt uz tuvējo Juglas patversmi un vairāk nekā stundu iepriecināt un samīļot tos, kuri mums ir līdzās un kuri būs pa lielam vienīgie , kad tiešām vajadzēs lekt iekšā dīķī, lekt degošā mājā un būt kopā līdz pēdējam elpas vilcienam. Četrkājainie draugi, kurus mēs mazliet esam piemirsuši. 
  • Spēja elpot, domāt, cienīt, mīlēt, staigāt, skriet un palīdzēt tiem, kuriem no iepriekšminētajām iespējām ir mazliet mazāk paveicies izbaudīt.
Mazas sajūtu vērtības, kas rada pašu galveno vērtību: būt pašam sev.

Raksts un pārdomas radās pēc kādas sarakstes: sen nesatikti cilvēki, sen neapmainīti viedokļi. Cilvēkam dzīve bijusi ērkšķaina, bet spēja no tās nekaunēties, spēja nekaunēties no tā , ka rieciens nav pieticis reizēm tik cik vēlās, spēja pacelties pāri visiem un pasmaidīt tad, kad vairs nevienu tuvinieku līdzās vairs nav.. Saruna ar šo cilvēku lika ataust atmiņā savas vēlmes noklusēt to kā bijis, to kā esmu dzīvojusi, to kā reizēm gājis traki. Un apzināties, ka slēpjot šo visu , slēpu pati sevi. Jo ikviena situācija, kas ar mums notiek veido mūs pašus un ,noklusējot un kaunējoties par to kā esam dzīvojuši vai to kādi esam , pazaudē daļu  no mums pašiem. Mēs pazaudējam tā paši savu vērtību: vērtību būt tādam kāds esi, nekaunēties no kurienes nāc, nekaunēties no tiem , kuri  ir tev līdzās un lepoties par to kāds esi (tikai nepārspīlējot). Parunājot ar šo cilvēku , sapratu, ka mans kāpiens šajā vērtību kalnā ir tikai labākajā gadījumā pusē un es ceru, ka reiz varēšu no sirds atklāt, kas īsti esmu, no kurienes nāku utt. Bagātība un vērtība, kas man vēl sasniedzama, bet tavs stāsts ir kā dzinulis un piemērs, ka sasniegt to var. 

Kā jau minēju aprakstā: filozofēt par kaut ko un beigās nenonākt nepiekā, bet varbūt kādam pie kautkā svarīga. Tāds reizēm ir mans niķis, mana vēlme izpausties un reizēm arī vēlme aizdomāties pašai par sevi, par cilvēkiem mums riņķī un par pasauli kopumā. 




trešdiena, 2013. gada 10. jūlijs

Sākums, iepazīšanās, ES...

Sākums..
Pavisam sveša šeit...
Reizēm liekas sveša pati sev...

Kā iepazīstināt jūs ar sevi? Vai kā vairākums minēt tikai labās lietas, slēpjot iekšējos asumus un netīrumus?! Faktu noklusēšana nav noziegums, bet klaja maldināšana: rožaina ceļa izveide stāsta gājumā par sevi. Kam gan tas vajadzīgs: ideālus stāstus jau esam dzirdējuši. Labāk patiesa realitāte nekā uzpūsta fantāziju pasaule pašai par sevi.

ES: 


  • sākumā jāsāk ar iekodēto piedzimšanas informāciju- Latviete. Patriotisms: vai plaši izkliegtais vai tomēr vienmēr sirdī klusi mājojošais?! Zelta vidusceļš: svētkos asaras acīs un lepnums dziedot himnu un acīm veroties uz mūsu sarkanbaltsarkano karogu, bet ikdienā tā ir spēja baudīt savu valodu ik dienas, nēsāt karodziņu sev līdzi, bet galvenais ik mirkli atcerēties: kas es esmu un no kurienes es nāku. Sargāt, lolot, mīlēt un galvenais cienīt. 
  • un kā gan bez īpašību un rakstura iezīmju krājuma. Bagātīgs vai tomēr aprobežots spriežat paši. Enerģiska, radoša, reizēm neprātīgu ideju iniciatore, reizēm īsta sapņotāja, reizēm filozofiska par jebko uz šīs pasaules, netaisnību nemīloša, reizēm pārāk naiva uz pasaulē izveidoto kārtību, reizēm pārāk kašķīga un emociju nesavaldīga...

Intereses:


  • It visa sākumā ir dizains. Spēja radīt, spēja lietām pievienot vērtību un tajās iemājot sajūtas, spēja apkārtējo pasauli radīt par kripatu krāsaināku...
  • Grāmatas: īsta un patiesa mīlestība pret lapaspusēm: apbružātām, pavisam jaunām, ar vēstures traipiem. Kā arī mazsvarīgs nav pats saturs. 
  • Radošas idejas: veidot rotas, radīt interjera dekorus, aksesuārus ir pēdējā laika lielāka aizraušanās. Patīk stundām ilgi knibināties un ar ilgu baudpilnu brīdi apjūsmot galarezultātu. 
  • Dzeja: ne lasīt, bet radīt. Katra rinda slēpj nevis iedomu tēlus, bet gan pašu sevi.
Tas īsumā , kas par zvēru esmu es. Laikam ritot, šķautnes tiks pagrieztas uz visām debespusēm :)

Sveiki visiem :)